Ir stājušies spēkā jaunie noteikumi par bulciņu un konfekšu aizliegšanu skolās. Vairākos rakstos un intervijās ir izskanējusi nesapratne un sašutums par šādu lietu. Bet man, kā parasti, ir viedoklis.
delfi.lv, vai pareizāk būtu teikt, calis.lv savā 13.janvāra rakstā ir ne tikai pauduši sašutumu un virspusējus faktus, bet arī rakstā iekļāvuši apkopojumu, kas tas ir atļaujamas skolas bufetē. Tāpat tur arī ir iekļauti pašu bulciņcepēju un tirgotāju viedokļi, tapēc interesanti uz to paskatīties no abām pusēm – gan saniknotās konditores, gan arī ministrijas puses.
Kāpēc bulciņām nē un tomēr jā? Nemaz neatbalstu modernās teorijas par miltu, glutēna un kā tur vēl kaitīgumu, tomēr saprotu un pat daļēji piekrītu ministrijai.
Skolēniem tiek piedāvāti pusdienu komplekti, kas ir sagatavoti ievērojot noteiktās uzturvielu normas, un, ja ēdienkartes sastādītājs spēj bulciņu šajās normās ierēķināt – uz priekšu! Lai arī komplektā būs nenormāli sliktais balto miltu izstrādājums, tas būs pēc parametriem iekļauts noteiktajos rāmjos. Un bez papildporcijām.
Kas notiek bufetē? Stāv bulciņu kalns, skolēns, neapēdis pusdienās veselīgo piedāvājumu, jo negaršo vai arī ēdnīcā ēst nav stilīgi, dodas uz bufeti un nopērk 3 bulciņas un kolu. Un tās trīs bulkas ir papildus tām divām, ko jau bija paņēmis no rīta – brokastīs. Izejot no skolas, pa ceļam uz pulciņiem vai mājām, veikalā nopērk vēl kādu šokolādi, vēl bulciņu. Ēdiens normālais viņam tiek labākajā gadījumā vakarā mājās, ja vien vecākiem pašiem ir interese kaut ko labu gatavot.
Lūk tāpēc arī bufetē bulciņām ir pateikts nē – lai bērni nepārtiktu tikai no sausiem miltiem ar cukuru, taukvielām un kādu piedevu. Lai neļautu viņiem aptaukoties.
Starpbrīdī pēc bulciņas uz veikalu? Eu eu, kurā skolā tad stundu laikā, starpbrīžos var tā brīvi izkļūt uz veikalu? Es mācījos vidusskolā, kad sākās pirmais vilnis aizliegumiem skolās, tajā skaitā pamest skolas ēku bez pamatojuma. Par pamatojumu varēja kalpot tikai daži iemesli – pēkšņi saslimi, jāiet mājās (māsiņas zīme), stundas ir beigušās, vispārēja evakuācija. Tagad lasu, ka bērni puspliki skrien pa āru pēc bulkām. Te ir jāprasa, kur skatās skolas vadība mūsu bīstamajā pedofiliem, maniakiem un citiem dīvaiņiem pilnajā laikā? Vai tiešām nav iespējams ieviest kārtību? Paskat – bērnudārzos visa jaunā paaudze ir faktiski ieslēgta un uzraudzīta iežogotā teritorijā un nevienam nav nekādu problēmu, neviena cilvēktiesības netiek apspiestas. Bet tiklīdz paaugās, uzreiz sāk spuroties. Jāpasmīkņā par pieminētajiem vidusskolēniem, kuri drīkstot iet ārā. Viņi ne jau pēc bulciņas skrien, bet ap stūri uzpīpot. Bulciņa tas tikai tā – maksēšanās un ja jau esmu iznācis…
Tātad ko drīkst? Pēc rakstā uzskaitītā, var secināt, ka ļoti daudz ko, kas būtu labs, lai remdētu izsalkumu, nevis ēstu, jo garšīgi. Šobrīd taču vecāki visapkārt sūdzas, ka ir tikai viens pusdienslaiks skolā, bērni pirms un pēc tā ir badā. Labi, lai tā būtu, bet bads nav vienmēr jāremdē ar bulciņu.
Rakstā uzskaitītie atļautie produkti:
- svaigi un žāvēti augļi, ogas un dārzeņi, kā arī sukādes, bez pārtikas piedevām (krāsvielas, saldinātāji, konservanti);
- negrauzdēti rieksti un sēklas bez pievienotā cukura, sāls un pārtikas piedevām (krāsvielas, saldinātāji, konservanti);
Izklausās labi vai ne? Kur problēma kafejnīcām pievest pilnus plauktus ar augļiem? Atbalstīt vietējos sukāžu un kaltēto augļu ražotājus? Iespējams arī tie nāktu pretī un piegādātu savu produkciju par saprātīgākām cenām, nekā to pērkam veikalos.
- piens un raudzēti piena produkti (piemēram, acidofilais piens, paniņas, rjaženka, kefīrs un jogurts), kuros tauku saturs nepārsniedz 2,5 procentus, un biezpiens, kurā tauku saturs nepārsniedz piecus procentus;
- salikti piena produkti (piemēram, jogurts ar zemenēm, biezpiens ar zaļumiem, kefīrs ar ogu piedevu), kuros kopējais tauku saturs nepārsniedz 2,5 procentus, un salikti piena produkti, kuru sastāvā ir biezpiens un kopējais tauku saturs nepārsniedz piecus procentus;
Lieliski! Biezpiens mazajās 200/250g kārbiņās ar pievienotu krējumu un zaļumiem – labs variants brokastīm, launagam. Tiesa, man tam prasītos klāt arī kāda rupjmaizes šķēle, bet tās šķiet arī ir aizliegtas… nekas – vismaz sausmaizītes (skat pēdējo punktu) ir atļautas.
Apvienojot pirmos četrus punktus un iegādājoties pāris blenderus, kafejnīcas jau var sākt izvirst ar savu piedāvājumu – kefīrs ar blenderētām ogām (mūsu darba ēdnīcā, tādu var iegādāties par šķiet 0.70€/glāze), dažādu blenderētu augļu kārtojumi/kokteiļi glāzītēs, smūtiji, jogurta koteiļi utml. Ja bez blendera – augļu salāti ar jogurtu vai bez, biezpiens ar blenderētu ogu piedevām utt
- siers, kurā tauku saturs sausnā nepārsniedz 45 procentus;
Lūk – un es jau redzu mazas glāzītes ar augļu-siera salātiem. Izpētot produktus, kas tiek apzīmēti ar siers, uzsākt gatavot dažādas siermaizītes par pamatu izmantojot tieši sausmaizītes. Šis vispār attiektos arī uz biezpienu – to sablenderējot ar nelielu krējuma piedevu, sanāk smērējama masa, ko var izmantot šādu maižu būvēšanai.
- dzērieni – dzeramo ūdeni, augļu sulas, kā arī dārzeņu sulas bez pārtikas piedevām, pievienotā cukura un sāls; dzērieni, kas pagatavoti, izmantojot zaļo, melno un augu tēju, maltu, grauzdētu kafiju vai sausu vai pastas veida cigoriņu ekstraktu, izņemot šķīstošo tēju;
Te nu es nedaudz mulstu pie dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot zaļo, melno un augu tēju un man acu priekšā parādās Nestea, IceTea un citi saldinātie dzērieni, kur dažos no tiem šķiet cukura līmenis bija līdzvērtīgs Coca-Cola līmenim.
- šokolāde, kas satur ne mazāk kā 43 procentus kopējās kakao sausnas (tumšā šokolāde);
Kaut ko jau vajag atstāt 🙂
- sausmaizītes (galetes), sausiņi un barankas, kurās nav daļēji hidrogenētu augu tauku un nav pārtikas piedevu un kurās ir ne vairāk kā pieci grami cukura uz 100 gramiem produkta.
Tātad bulciņtirgotāju vaimanas īsti nav pamatotas, jo no atļautā, nedaudz piedomājot, var izspiest variantus, kas gan ļautu atjaunot krājumus bufešu plauktos, gan arī apmierināt skolēnu izsalkumu.
Saprotami – vienmēr būs kāds neapmierinātais, bet, ja prioritāšu sarakstā jāsarindo viegla peļņa un bērnu veselība – es dodu priekšroku veselībai!
PS skatot šos atļauto/aizliegto produktu sarakstus, nemanīju dārzeņus. Ķiršu tomātiņi, jau nomizoti sagriezti burkāni ar krējuma/zaļumu mērci. Tāpat arī olas – rīta cēlienā piedāvāt lielās biezās omletes porcijās, vai vienkārši vārītas olas ar krējumu. Gan jau pašas skolotāja sarī novērtētu šādas izvēles iespējas.
Comment
Comments are closed.