Jau dažas nedēļas mokos ar bezmiegu. Pēdējās dienās tas sāk kļūt jau smieklīgi – sēžu līdz 2-3 naktī, kaut ko bakstos pa datoru pilnīgā bezjēgā, tad sajūtot kaut kādus pašpārmetumus, dodos uz gultu. Un turpinu negulēt tur.

Pēdējo reizi šādas lēkmes man bija pagājušajā gadā ap šo laiku, varbūt nedaudz vēlāk. Tā kā tas bija izraisījusi grūtniecība, tas likā pārvarami un pieņemami (3 naktī pamosties un iet kādas pāris stundas skatīties tv). Tagad nav ne mazākās nojausmas no kā un kāpēc. Sēžu, sūdzos, skatos ģimenes komēdijseriālu (laikam to raida tieši tādiem negulētajiem kā man), un muļķīgi kaļu plānus rītdienas, nu jau šodienas, pusdienām. Pavisam muļķīgi ir tas, ka tieši šovakar arī online nav ar ko varētu papļāpāt 🙂 Jau izdzerta n-tā tējas krūze, sāku pieķert sevi pie domas, ka derētu uzcept cepumiņus….