Iedvesma: Par spīti sliktajai vasarai, dārzā gurķi tomēr kaut ko saražoja. Tiesa, ne pārāk glītās formās, ar lielām sēklām un visādi citādi vizuāli nepievilcīgi. Tomēr skopums neļāva tiem aiziet bojā un tieši laikā Dienas Ēdienos bija Jāņa Kaira Feinie gurķīši, kam tieši tādi gurķēni bija vajadzīgi.

Izpildījums:

750g lielu gurķu (var būt pārauguši, bet ne mīksti), 2 sīpoli, 2tk gaišo sinepju sēklas, 1tk sāls, 10g mārrutku sakne, neliela buntīte dilles, 300ml ūdens, 300ml garšaugu etiķis, 80g cukurs

Gurķus nomizo, gareniski sagriež četrās daļās, izņem sēklas un sagriež nelielos gabaliņos. Divus nelielus sīpolus (man bija 1gb, bet liels) nomizo, sagriež pusripās. Mārrutka sakni nomizo, sagriež plānās ripiņās, dilles parupji sagriež. Visu liek bļodā, sajauc ar sāli un sinepju sēklām, sapilda sterilizētās burkās (sanāk aptuveni trīs 0,5l burciņas).

Katliņā sajauc atlikušās sastāvdaļas, uzvāra un pārlej sagatavotajiem gurķiem. Burkas aizvāko, pasterizē. Jāglabā tumšā un vēsā vietā, pēc 3 nedēļām lietojami.

Rezultāts un secinājumi: Tā kā pēc pasterizēšanas viena burka turpināja dīvaini šņākuļot, to ieliku ledusskapī ātrākai apēšanai. Lai gan 3 nedēļas vēl nav pagājušas, ziņkārība guva virsroku, tāpēc atvēru pagaršot. Vajadzēja tomēr citu etiķi. Manis izmantotais paštaisītais garšaugu etiķis bija par stipru, skābu un šaubos vai tā ir lieta, ko izmainīs ilgstošāka noturēšana. Tomēr ir klusa aizdoma, ka etiķa-ūdens attiecība 1:1 arī ir par šerpu kā tāda – neesmu pārlieku etiķainu produktu cienītāja. Garša kopumā ir patīkama, līdzīga Latgales salātiem, tikai nav eļļainuma, bet cerētais asumiņš, pikantums, ko varētu gaidīt no mārrtukiem un sinepju sēklām, pagaidām vēl nav parādījies. Acīmredzot jāpagaida ilgāks laiks.