Šonedēļ sapratu, ka vīrieši ir visa ļaunuma sakne. Trīs dienas mājas biju viena, tad nu godīgāku ēdāju par mani neatrast – dārzeņi krāsnī, ķirbju biezenis, ķirbju asā biezeņzupa, brokastīs svaigie salāti. Maizi tā arī nenopirku, šokolādi neēdu, alu nedzēru. Ap 900kcal dienā un es plīsu no pārēšanās. Tiklīdz cienītskungs atgriežas, tā nemanot manā priekšā uzrodas vēsa alus glāze, kūcēns, vēl dažādas ne pārāk labas lietas, visu laiku ēst gribās… Un raksturs kūst kā sniedziņš uz vējstikla…
Šodien vismaz krietni nostaigājos – pa Vecrīgu no Akmens līdz Vanšu tiltam, tad uz Āgenskalna tirgu un tālāk uz Imantu. Iestājies mērens nogurums, svari rāda nelielu un tādēļ patīkamu kritumu. Citādāk, jo ātrāk viss zūd, jo ātrāk tam ir tendence atgriezties. Kaut kur lasīju, ka vislabāk un veselīgāk esot zaudēt 1kg/mēn. It kā jau forši, ja tas kilograms pazūd nedēļā, bet man nav ticības tik ātram rezultātam. Joprojām neesmu izlēmusi, kur un ko varētu pafizkultūrēt darbdienu vakaros. Viss tik dārgs, viss tik dārgs 😀 Atvērās mums te jauns sporta klubs – vecā Wellness vietā tagad ir Atlētika, bet mājaslapā lasot aprakstu tā arī nesapratu, kas cik maksā un kāpēc, bet man tas ir svarīgi – neesmu ne tuvu miljonāru sarakstam. Arī pieejamība, lai ikdienas staigāšanā aiziet ar administratori pakomunicēt, nekāda – stāvas trepes, lifta nav. Rati sver 16kg, iekšā dzīvsvars uz 10kg + dažādi sīkumi uz aptuveni 2kg. Gandrīz 30kg uz otro stāvu pa stāvām trepēm – nereāli! Bet man ir tikai 7 mēneši laika, lai tiktu galā ar vismaz 10kg un pa vidam vēl Ziemassvētki….
Jātur īkšķi, lai darbā varētu atgriezties kaut cik uz to pusi, kādu mani tur atceras 😉