Pēdējais mēnesis ir pagājis kā vāveres ritenī – mājas, darbs, mājas darbs, pat Līgo savā ziņā bija darbs, jo pirms Jāņiem rukāju melnu muti un pašā Līgovakarā atlūzu reizē ar bērnu kaut kur ap 23 🙂
Tad nu esmu beidzot nonākusi līdz ikgadējam atvaļinājumam. Laikam, ko varēšu izbaudīt darot lietas, kuras pēdējo 3 mēnešu laikā, kopš atsāku strādāt, ir nācies atlikt maliņā. Tajā skaitā arī rakstīšana. Divu nedēļu laikā jāpagūst tik daudz tik daudz, ka pat nezinu, no kura gala ķerties klāt. Šis nebūs noguļamais atvaļinājums, un tas ir tik forši 🙂
Foto bija te.