Lielisks svētdienas rīts. Saule, vējš, labs miegs. Beidzot izdarīju vienu piecu minūšu darbiņu – pēc apollo.lv atrodajām norādēm uztaisīju cukura skrubi.

Sanāca gan atšķirīgs no nopērkajiem dabīgajiem. Tiem vienmēr ir kaut kāds šķidrums sakrājies, kā arī āda paliek tāda kā eļļaina. Manā gadījumā masa bija diezgan sausa un drupena, bet pēc noskalošanas āda nebija gluma. Apollo.lv solītās izmaksas vienai porcijai ap 1Ls neatbilda patiesībai – aptiekā pērkamais glicerīns vien maksāja 1,75Ls.

100g cukurs, 25ml glicerīns, 14 pilieni greipfrūtu eļļa, 5 ēd.k. maltas auzu pārslas

Bļodā liek cukuru, uzlej glicerīnu un rūpīgi samaisa. Pievieno eļļu, vienmērīgi iejauc. Pieber maltās auzu pārslas (visērtāk samalt kafijas dzirnaviņās), sajauc.

Tā nu izdušojusies, noskrubējusies, apēdusi tādu pašu maltu auzu pārslu putru ar jāņogu želeju, varēju laiski atlaisties ar tējas krūzi rokās. Spaidot tv pulti, netīšām trāpīju uz Āgenskalna baptistu draudzes dievkalpojumu un nedaudz aizķēros. Šķiet šī ir viena no tām konfesijām, kuras man patīk vislabāk – atbrīvota atmosfēra, vienkārša mācītāja valoda, ne-pompozas, bet iedvesmojošas dziesmas ansambļa pavadījumā…  Tā nu esmu saņēmusi braudījumu gan miesai, gan dvēselei un varu doties dienas gaitās.