“Gribu smukas bildes!”

“Gribu nopirkt fotokameru, lai būtu smukas bildes!”
“Kādu kameru pirkt, lai būtu smukas bildes?”
Šāda tipa uzstādījumi un jautājumi pēdējās nedēļas laikā parādās daudzās vietās, tādēļ gribu padalīties pieredzē ar “smuko bilžu” dabūšanu un to saistību ar kameru, raugoties no sava, kā pilnīga iesācēja, skatupunkta.

Lielākais mīts saistībā ar kamerām ir, ka laba/liela/dārga spoguļkamera uzreiz arī dos labas un skaistas bildes. Tieši tā arī man pašai šķita, ka: “Lūk, būs man laba kamera, būs arī bildes!”. Muļķības! Tas, ko es tagad zinu ir, ka spoguļkamera neko smuku pati netaisīs, ja tās turētājs un lietotājs nemācēs ar to apieties, turklāt tā nav viena diena vai mēnesis, lai no nulles apgūtu. Drīzāk tie ir mēneši un gadi. Bet ar kaut ko ir jāsāk. Tāpēc pirms kameras iegādes būtu labi apmeklēt kādus iesācēju kursus, lai lieki naudiņu par tehniku netērētu, ja nu neiepatīkas ņemšanās.

Kursi

Kā pirmos kursus labāk būtu izvēlēties kādus ne pārāk dārgus, ne pārāk garus, turklāt tādus, kur aprakstā ir teikts, ka var nākt bez savas tehnikas un vajadzības gadījumā pasniedzējs iedos savu izmēģināšanai. Googlē meklējot foto kursus ir ļoti daudz un dažādi varianti pieejami. Lielākajai daļai saturs īpaši neatšķiras: foto vēsture, fotoaparātu galveno režīmu un opciju apskats, fotogrāfiju veidi/stili, asuma dziļums, komplektējošā tehnika (objektīvi, zibspuldzes), īss ieskats kompozīcijā, white balance, ISO. Sev es izvēlējos lētāko variantu ar izdevīgāko norises vietu. Kursu garums bija trīs mēneši, par kuriem varēja maksāt atsevišķi. Ar manu ziepjutrauka fotoaparātu ko darīt bija kādu pusotru mēnesi, tādēļ trešo vairs pat neapmeklēju. Bet, no šiem kursiem bija viens labums – es sapratu, ka fotografēt nenozīmē tikai klik-klik spiest uz podziņas un priecāties par smukām bildēm. Tas nozīmē, ka ir jāzina un jāmāk ļoti daudz lietu. 

Kādu kameru pirkt?

Pēc kursiem kādu gadu nodzīvoju ar esošo kompaktkameru līdz nobriedu iegādāties pirmo spoguļkameru. Izvēle bija īstas mocības. Man bija iespēja apčamdīt un iegādāties kādu nelielu un ļoti mazlietotu Nikon kameru, kas nelikās ērta, un vispār bija bail tai pieskarties 🙂 Tāpēc sēdos pie Google un skatījos lietoto kameru sludinājumus, pēc tam modeļus pētīju internetā: lasīju aprakstus, atsauksmes dažādām kamerām – sākot jau ar iepriekš minēto “bailpieskarties”, un tad jau ejot tālāk un tālāk… Lielākā daļa no parametriem man nebija saprotama, tādēļ spontāni iegādājos lietotu Nikon D300 kameru bez objektīva, kuru piepirku klāt. Tagad es būtu darījusi nedaudz citādāk – par to pašu naudu, ko samaksāju par kameru, būtu atradusi sludinājumu, kur pārdod uzreiz jau komplektu – kameru+objektīvs, bet nu – kas izdarīts, izdarīts. Jebkurā gadījumā – prātīgi ir pirmo komplektu nopirkt lietotu un lētu, kad apgūsi fotografēšanu, ar laiku sapratīsi pats, ko Tev vajag/nevajag.

Kamerai vajag objektīvu!

Tātad – man bija kamera, vajadzēja objektīvu. Kameras pārdevējs ieteica iegādāties fiksēto 35mm vai 50mm objektīvu, no kuriem arī paņēmu 50mm (īss un ļoooti vienkāršots skaidrojums – 35mm objektīvs bildē rādīs lielāku daļu no fotografējamā laukuma, 50mm – mazāku). Šodien es ņemtu 35mm, jo ekskursijās mēģinot nofotografēt kādu skaistāku skatu, ir ļoti tālu jāatkāpjas, lai viss, ko gribi, būtu kadrā. Ne visur tas ir iespējams – vai nu aiz muguras būs šķēršļi, vai atkāpjoties gana tālu, skatu sāks aizsegt citi objekti. Šī iemesla dēļ es jau kādus piecus mēnešus vēlāk iegādājos jaunu “universālāku” objektīvu.

Sākšu bildēt!

Oops! Nesākšu gan! Kāpēc man bilde sanāca melna?! Ko es izdarīju nepareizi? Kas man vispār jādara? Kas tās par pogām, ko tās dara?
Labi, ja ir kam pajautāt, ko darīt. Es izvilku savus pirms gada izieto fotokursu pierakstus un fotoaparāta lietošanas pamācību un lēnām izspaidīju visu, kā bija piefiksēts, saprotot tik daudz, lai bilde sanāktu saskatāma. Tam vajadzētu veltīt labu laiku un izvēlēties vienu objektu, ko fotografēt, pakāpeniski mainot iestatījumus, lai redzētu un saprastu, kas tieši mainās, ja konkrēto slēdzi pagriež vienu-divas-desmit reizes.
Ja nav noderīgu pierakstu, jāver vaļā pārlūks un jāmeklē padoms internetā. Viena no noderīgākajām vietnēm varētu būt šis blogs: https://fokuss.wordpress.com/about/, nesaprotamo terminu skaidrojumus var meklēt šeit: http://www.fotografet.lv/photoarticles/definicijas/24. Kad ar terminiem ir tikts skaidrībā, var sākt rakt tālāk. Ļoti iepatikās Digital Photography School, kur ir noderīga informācija iesācējiem https://digital-photography-school.com/digital-photography-tips-for-beginners/ .
Grāmatas par fotografēšanu latviešu valodā ir maz. Pieredzējuši fotogrāfi iesaka Džona Hedžko “Fotografēšana”. Man nepatika. Toties maza melna grāmatiņa, kuru sastādījis autoru kolektīvs, “Gribi iemācīties fotogrāfēt? Izlasi šo!” bija pašā laikā – vienkārši, uzskatāmi.

Pēc pusgada pašmācības, interneta resursu lasīšanas visur (transportā, ejot pa ceļu, pirms gulētiešanas), un periodiskas fotografēšanas, sapratu, ka tomēr vajag papildus cilvēcisko saskarsmi – kādu zinošu, kas var ne tikai pamācīt, bet arī objektīvi novērtēt, kas un kā Tev sanāk (FaceBook laiki un šēri nav labs kritērijs, jo par savējiem patikšanu izrādīs tāpat, neatkarīgi no tā vai tiešām ir labi/smuki, vai arī ne pārāk). Tā nu izrādījās, ka daļa Latvijas fotogrāfu labprāt mēdz arī pasniegt privātstundas. Pieredze man bija īsa, jo nevarējām ar fotogrāfi vienoties par otrās reizes laikiem – vasara, abas aizņemtas, grafiki nesakrīt.  Tādēļ rudenī atgriezos pie grupu kursiem, kas nu jau ieguva citu jēgu un skatījumu – uzreiz saproti, par ko ir runa, vari uzdot jau no savas pieredzes izkristalizējušos jautājumus, saņemties spert soli tālāk un lūgt padomu, ja interesē kādas konkrētas lietas, saprast, uz ko koncentrēties, ko attīstīt, specifiskas tēmas, ko lasīt tālāk. Mans papildieguvums bija, ka ar pasniedzēju izrunājām manas vajadzības un gribēšanas, kā rezultātā –ieplānots jauna objektīva pirkums, kā arī pārvarētas bailes no Lightroom.

O! Bilžu [pēc]apstrāde!

Vēl viena mīta “laba kamera-smukas bildes” maldu daļa. No kameras pa tiešo nākušas bildes būs a) nesaprotamā formātā (RAW) un uz lielas daļas datoru neredzamas, vai b) saprotamā formātā, redzamas uz jebkura datora/telefona/utt, Bet! visticamāk ne tik skaistas, interesantas kā internetā. Tāpat kā ar viedtālruņiem fotografētās un pēc tam aplikācijās apliktās ar dažādiem filtriem, efektiem utml, arī šīs fotogrāfijas pirms publicēšanas tiek apstrādātas. Ir pieejamas dažādas bezmaksas desktop aplikācijas (parasti der tikai (b) varianta bilžu uzpucēšanai), ir maksas apstrādes programmas, no kurām laikam plašāk pazīstamākās un pieminētākās ir Lightroom un PhotoShop. Tas nav ātrs (iesācējam noteikti) process. Turklāt šī ir daļa, kurā liela nozīme ir fotogrāfa gaumes izjūtai un mākai panākt gribētos efektus, citādāk no efekta ātri var sanākt defekts.

Manas atziņas pēc pirmā gada

• Pie visa augstākminētā ir jēga ķerties, ja ir skaidri zināms mērķis, ko un kāpēc gribi fotografēt, ko ar bildēm tālāk darīsi – mākslu, izstādēm un publicēšanai, naudas pelnīšanai, vai privātos draugu un ģimenes pasākumus, ekskursiju iespaidus ģimenes albumam un sociālajiem tīkliem.
• Fotoaparāts netaisa bildes – to dara fotogrāfs.
• Pirms pirmās kameras iegādes salīdzini cenas – ir ražotāji, kam visas papildlietas ir lētākas, ir tādi, kam dārgākas, ir tādi, kam viss ir vienkārši dārgs.
• Fotogrāfam ir ļoti daudz jāzina un jāmāk, lai tiktu pie “smukām” bildēm.
• Tas prasa daudz laika, un arī finansiālus ieguldījumus.
• Jo dziļāk lien, jo vairāk loriņus sāk gribēties/vajadzēt, jo nevari izdarīt kaut ko konkrētu.
• Pirms pirkt kaut ko jaunu, 10x jāapdomā, kāpēc, kur tas tiks lietots, vai konkrētā lieta atrisinās problēmu. Un vai risinājuma maksa būs rezultāta vērta.
•  “Labas” un “parastās” tehnikas radīto bilžu atšķirību visticamāk pamanīs tikai tie, kas paši fotografē, interesējas par fotogrāfiju un zina, uz ko jāskatās 😉
• Ja Tev ir fotoaparāts lielāks par ziepju trauku, noteikti dzirdēsi “Ooo, kāda Tev kruta kamera! Ar to jau noteikti sanāk labas bildes. Pafočē mani!”.
• Un Tev sarkstot jātaisnojas, ka dažreiz ir smuki, bet biežāk – ne ļoti, ka tikai mācies. Tam neviens netic – jo liels, melns fotoaparāts ar lielāku objektīvu noteikti taisa labas un smukas bildes.
• Noteikti ir vajadzīgs kāds pieredzējis padomdevējs, kas kaut vai ik pa brīdim Tevis bildēto apskata, novērtē pamāca.
• Es nenožēloju, ka iebāzu degunu dziļāk.

Ja jau tiki tik tālu…

…vēl gribās “labu kameru smukām bildēm” privātai foto lietošanai? Vai esi gatavs mācīties, mācīties, mācīties? Sēdēt ilgas stundas pie datora, klausoties online kursus, rediģējot bildes? Ieguldīt ne mazu naudu? Staipīt līdzi somu ar ne to vieglāko tehniku? Ja atbilde ir “Nē!”, tad varbūt ir vērts apdomāt šī pirkuma vajadzību un apjautāties par kādām maza izmēra advancētākām kamerām, kas ļauj daļēji mainīt uzstādījumus, bet neprasa īpašu iedziļināšanos tehniskos jautājumos.