Oglēs cepti kartupeļi ir klasika – mammas un vecmāmiņas to atceras no kartupeļu talkām, mums jāsamierinās ar grila oglēs ceptiem labumiem. Vienīgā lieta, ar ko es negribu samierināties ir puszaļi kartupeļi un apdegusi garoziņa.

Tādēļ kartupeļi tiek likti cepties paši pēdējie, kad ir palikušas tīras ogles, kuras jau lielākā daļa sabirzušas pelnos. Nezinu kādēļ, bet visi vienmēr izvēlas pēc iespējas lielākus kartupeļus – tur jau ir tas āķis, kādēļ šādi gatavoti kartupeļi apdeguši no ārpuses, bet negatavi viducī. Šādam nolūkam jāņem nelieli – 4-5cm lieli kartupeļi, biezākā pieejamā folija, sviests un sāls. Kartupeļi rūpīgi jānomazgā, lai nepaliktu ne smilšu graudiņa – arī miziņu var apēst. Tālāk ir divi ceļi – ar asu spicu nazi izrurbināt ceurumu un tajā iesmērēt sviestu+sāls vai arī vienkāršākais – rokās paņemt sviesta pikuci un sāls šķipsnu, un katru tupeni rūpīgi iesmērēt. Tad ietīt folijā un likt cepties, bet jāatceras arī pāris reizes apgrozīt, lai izcepas vienmērīgi. Gatavību ērti var pārbaudīt ar bambusa irbuļiem. Rezultāts ir mutē kūstošs, miziņa pati izšķīst uz mēles. Un nevajag nekādas papildus garšvielas – ir lieliski savā vienkāršībā.