Pildīti puravi

Tags

, , , , , , , , , , , , , ,

Cannelloni liesā versija – bez krējuma, siera, pastas un citām treknām lietām.

800g maltā gaļa, 2 resni puravu kāti, 200g sēnes, 1 liels burkāns, 1/2l buljons (var no kubiņa, ja lieto), 1 ola (var bez), sāls, pipari.

Burkānus nomizo, sēnes nomazgā, visu sagriež ripās. Puravu balto daļu sagriež pirksta garuma gabalos. Spiežot ar pirkstu to centrā, izspiež trubiņas ar tukšu vidu. Jādara lēnām un uzmanīgi, lai nesaplēstu.

Gaļu labi samīca ar olu, sāli un pipariem. Blīvi iepilda puravos. Puravus ātri apbrūnina uz pannas. Karstumizturīgā traukā kārto burkānu šķēles, uz tām novieto apceptos puravu stobrus, pārber ar sēnēm. Visu pārlej ar buljonu un liek cepeškrāsnī uz 40-50 minūtēm 180-200°. Cepot periodiski stobrus apgriež uz otru pusi, lai vienmērīgi izsautējas gaļa.

Šokolādes torte lauku stilā

Tags

, , ,

Mana oma ir varena kārumniece. Kaut arī diabētiķe, tomēr jubilejās našķojas ar visu, kas neatļauts, salds un trekns. Īpaši viņai garšo lauku stila tortes. Šogad – šokolādīgi šokolādīga, salda, sulīga un bezdievīgi trekna.

Krēmam: 4 olas, 0,5l saldais krējums, 400g nesālīta sviesta, 2 glāzes cukurs, 6 ēd.k. milti, 3 ēd.k. kartupeļu ciete, 6 ēd.k. kakao.

Olas saputo ar cukuru, kamēr masa gaiša, palielinājusies tilpumā un cukurs izkusis. Pievieno miltus un kartupeļu cieti, saputo. Saldo krējumu uzvāra un, nepārtraukti maisot ar putojamo slotiņu, tievā strūkliņā pielej olu masu. Ūdens peldē vai uz neliela karstuma karsē visu līdz sabiezē līdz bieza saldā krējuma vai biezākai konsistencei (atkarīgs no miltu briedības pakāpes, olu lieluma utml). Liek vēsumā atdzist. Sviestu tur istabas temperatūrā. Kad krēma masa ir atdzisusi, liekot pa karotei klāt, saputo ar sviestu. Daļu gatavā krēma noliek atsevišķi dekorēšanai, pārējam pieputo kakao.

Biskvītiem: 15 olas, 6 ēd.k. kartupeļu ciete, 9 ēd.k. milti, 3 ēd.k. ūdens, 15 ēd.k. cukurs, 9 ēd.k. kakao

Katram biskvītam mīklu puto atsevišķi. 5 olām atdala dzeltenumus no baltumiem. Dzeltenumiem pievieno 5 ēd.k. cukura un puto, kamēr masa gaiša, palielinājusies tilpumā un cukurs izkusis. Saputo olbaltumus stingrās putās. 1/3 olbaltuma pievieno dzeltenumu masai un vienmērīgi izcilā. Pievieno 3 ēd.k. miltus, 2 ēd.k. kartupeļu cieti, 3 ēd.k. kakao, izmaisa, pielej 1 ēd.k. ūdens. Iecilā atlikušās 2/3 olbaltumu. Rūpīgi iecilā, uzreiz lej ar cepampapīru izklātā formā un liek cepties 15 min 180° karstā cepeškrāsnī. Tāpat pagatavo pārējos divus biskvītus.

 Papildus: 2/3 glāzes skāba ievārījuma vai želejas

Biskvītu pārsmērē ar ievārījumu, ļauj nedaudz iesūkties, pārklāj ar krēma kārtu. Nākamo biskvītu apsmērē no abām pusēm ar ievārījumu, liek virsū iepriekšējam. Pārsmērē ar krēmu. Pēdējo biskvītu pārsmērē ar atlikušo ievārījumu no apakšpuses, liek virsū, viegli piespiež. Virspusi un sānus nosmērē ar brūno krēmu. Ar malā atlikto balto krēmu dekorē.

 

Tievētājas atskaites 2

Tags

, , , , ,

Esmu rijoša negausīga cūka.

Vakar pēc izklaidēm atnākot mājās vēders burtiski kvieca, apēdu maizes šķēli. Domāju pietiks. Kas to deva? Naktī, ceļoties taisīt pudeli sīcim, pa rokai gadījas katls ar makaroniem+kausētais siers+saldais krējums+krabju nūjiņas+puravi. Uzminiet, kurš tur veselas 10min kā zaglīgs sušķēns našķējās?

Un tagad 2 nedēļu darbs faktiski gar kāju, jo brokastīs tiku pie dievīgiem smilšu cepumiem…..

Nekulturālā kultūra

Tags

, , , , , , , ,

Teātri apmeklēju reti. Ja sāku skaitīt – pilnīgi pietiek ar vienas rokas pirkstiem, lai saskaitītu, cik izrādes esmu redzējusi klātienē, turklāt pēdējā bija pirms kādiem 10 gadiem – kad Dailes teātrī Prāta Vētra Šveikā plosījās.

Vakar beidzot sanāca aiziet pabaudīt augsto mākslu un kultūru – teātra izrādi. Pirms tam patīkams satraukums un nepatīkams atklājums – man nav ko vilkt, jo pasākums tomēr no tiem, kuros jāsapucējas (teātris, opera, balets, klasiskās mūzikas koncerts). Kaut ko nebūt izgudroju un devāmies baudīt. Ļaudis zolīdi pa pārīšiem, pa vienam dodas iekšā, stāvvietā nekāda drūzmēšanās, visi tiek bez problēmām izvietoti. Dodamies iekšā, nododam mēteļus garderobē un, tā kā laiciņš vēl ir, noparkojamies foajē otrajā stāvā ar skatu uz garderobēm. Sākumā nesapratu, kas un kā, bet izrādās, ka teātra statuss šobrīd ir nokrities līdz kino statusam. Cilvēki ierodas džinsās, džemperos, pat sporta apavos! Manuprāt – necieņa pret pasākumu. Tikai viena kundze bija saģērbusies atbilstoši – skaistā svinīga auduma kostīmā ar garajiem svārkiem, atbilstošiem aksesuāriem un pieskaņotos apavos (kas nebija zābaki).

Pēc starpbrīža sanāca man ļoti nekulturāli pašai izpausties. Blakus sēdēja viens vīrietis. Pēc skata varēja būt kāds augstāka līmeņa menedžeris/direktoriņš. Cik nopratu, sarkanmataina skaistule viņu pierunājusi viņu pavadīt uz izrādi un viņš, cerībā uz vakara jauku turpinājumu, arī piekritis. Visu izrādi nervozi tirināja kāju, dīdījās, mēģināja pieglausties pie sievietes pleca un visādi citādi izrādīja, cik ļoti viņu garlaiko šis pasākums. Pirms otrā cēliena, kad viņš atkal sāka tirināt savu kāju (no tā tricinājās, ja ne visa rinda, tad mans krēsls noteikti), neizturēju un aizrādīju, ka šī darbība ietekmē arī citus skatītājus (kopā ar visiem skaņas un gaismas efektiem man dažos brīžos jau gribējās maisiņu meklēt). Varbūt nekulturāli no manas puses un vajadzēja ciesties, bet man patiešām gribējās izrādi noskatīt līdz galam.

Par izrādes māksliniecisko kvalitāti nerunāšu, ne par to šoreiz stāsts. Bet par aktieriem gan vajag padomāt. Cik man zināms, beidzoties izrādei, aktieri vispirms iznāk pa vienam vai pāriem paklanīties, tad visi kopā vienotā rindā un tad skatītāji dodas ar ziediem. Tā taču vajadzētu būt, vai ne? Un kā bija? Aktieri tikko iznākuši uz skatuves, sāk klanīties, te bariņš ar dāmītēm ziedus sagrābušas uzbrūk skatuvei. Krustu šķērsu metas virsū aktieriem, viena nespēj atrast īsto apdāvināmo, otra ieklūp uz skatuves izveidotajā ūdens tilpnē. Aktieri samulsuši mēģina izveikt visu pasākumu līdz galam, pat pa vidu sveicējiem. Iecietīgi smaida, bet..

Nu tam tā nevajadzētu būt!!! Vai tiešām šī ir tā inteliģence, tie kulturālie cilvēki, kas kafijas krūzi tur atstiepjot mazo pirkstiņu? Tas ziloņu bars, kas drasēja pa skatuvi ir smalkās dāmas? Man ir kauns par viņiem. Man ir kauns viņu vietā.

Tievētājas atskaites 1

Tags

, , , , , , ,

Oi, man šodien tāda jocīga sajūta – it kā gribās ēst it kā nē. Vakar pa visu dienu apēdu nelielu šķīvīti ar makaroniem+dārzeņiem, lai nav gluži tukšu kuņģi jāiet gulēt. Šonakts vēders kaut ko sāpēja, galva joprojām sāp. Laikam pie vainas 7dienas ūdens aerobika – izkustināja visas manas osteohondrozes, skoliozes un citus kaļķus, tad nu nelaba dūša visu laiku, ka uz ēdamo i ne paskatīties. Ceru, ka pēc nākamās 7dienas būs labāk – ierūsējušie biroja žurkas kauli būs iekustināti un vairs nekur neko nespiedīs.

Brokastīs jāiedzer tējiņa un jādodas kārtējā 2,5h soļošanas maratonā…

Eiforija

Tags

, , ,

Pēdējos dažus mēnešus mani ir pārņēmusi eiforija. Neprātīga, neaptverama eiforija. Visu laiku šķiet, ka es lidoju, varētu pacelties un aizplivināties kaut kur. Viss liekas tik nēēēnormāāāliiii fõrši, ka pilnīgi bailes paliek, vai tik man kāds regulāri neiebaro kādu vitamīnu. Tajā pašā laikā jūtos nogurusi, bet gulēt aiziet nevaru. Tā ir gadījies tikai vienreiz – pēc labi noorganizēta pasākuma 2 nakšu garumā, pēc n-tajām bundžām enerģijas dzēriena sēdēju viena tumsā aizvērtām acīm, sirds sitās kā negudra, likās, ka viss ķermenis ir aizmidzis, bet pašai tāda liderīga sajūta. Lūk šādi es jūtos jau pāris mēnešus. Kaut kāds iekšējs nemiers, pacilātība un sajūta kā supermenam ideālā pasaulē – ir spējas, spēks, apņēmība, bet nav nozieguma ko apkarots, nav ļaundara ko likvidēt. Pilnīgi nezinu, kur likties. Ko darīt, kā plosīties, kur izpausties?

Sīkie dzīves prieciņi

Tags

, , , , , , , , ,

Kā man patīk sīkie dzīves prieciņi, tas, ka vari tos atrast it visur un it visā. Kaut vai šodiena – agra celšanās, haotiska skriešana, bet kad skrējiena mērķi ir sasniegti, sākas prieciņš.

Ikdienā kā kārtīgs mietpilsonis sēžu savā rajonā, vienu reizi dienā apskrienu pa svarīgākajiem punktiem, bet te – veselas 2 nedēļas, kad ir noteikti jābūt centrā uz 20min. Bet labākais ir pēc tām 20min: mazais prieciņš, paņemot Coffee Inn vai Narvesenā papīra glāzīti ar karstu kafiju un lēnām doties mājupvedošā autobusa virzienā. No krastmalas, cauri Līvu laukumu, ar lieliem līkumiem caur Bastejkalnu, riņķis ap katedrāli. It kā sīkums, bet tā sirdi silda. Viss košs, zeme klāta lapām, gaiss tik rudenīgs, pildīts ar kūpošas tējas un kanēļa cepumu auru. Lēnām ejot ir laiks pavērst skatu augšup un beidzot saskatīt, cik skaista ir Rīga. Mājas kā mākslas darbi, parki un skvēri tik aicinoši, šur tur kāds ielu muzikants. Sajūta nedaudz kā ceļojuma laikā, kad jātver katrs iespaids, katrs mirklis, jo tas ātri beigsies. Pat neliela līņāšana nespēj izbojāt dejojošo sajūtu, kad liekas, ka dzīve ir netverami skaista. Gribas griezties un virpuļot kā krīštošai lapai, ļauties vēja pūsmai un minēt, kur tā tevi aiznesīs…

Pelēcība

Tags

, , , , ,

Šodien atkal pa ilgiem laikiem sanāca pastaigāt pa apģērbu veikaliem – konkrēti tiem, kuri ir Dominā. Domāju paskatīšos sev kādu košu džemperi, blūzi vai vismaz kleitu. Bet nav. Viss pelēcīgos toņos, brūns, melns, netīri violets. Nesaprotu, kur ir palicis koši dzeltenais, priecīgi sarkanais, sulīgi zaļais? Viss kaut kāds ne tāds – pelēcīgs, drūms, ož pēc krīzes, nelaimes un dubļiem. Nebrīnos ka tirgotājiem neiet – es ieejot veikalā vispirms pārlaižu acis sortimentam, ja pie kaut kā skatiens aizķeras, tad arī eju dziļāk un apskatos, bet šajā drūmajā masā nekur nekas neaizķeras. Bēdīgi.

Vēl bēdīgāk palika, kad apskatījos cenas. Un vairs nebrīnījos kāpēc dažos veikalos (pat salīdzinoši demokratiskajā Sepaala) nav neviena cilvēka. Arī man roka necēlās no maciņa vilkt ārā karti un iegādaties kaut ko nebūt jaunu. Dārga pelēcība. Bet laiakm jau ļauži tomēr kaut ko no tā visa pērk, jo gaiteņos staigātāji bija tāda pati drūma masa kā veikalos – saplūst vienā pūlī no kura neviens neizceļas. Sievietes gan piedomā par kādu sīkumiņu – rozīnīti, bet tā kā ar tādām rozīnēm staigā katra otrā, tad arī no tā nav nekāda jēga.

Tvaicēta vistas fileja ar dārzeņiem

Tags

, , , ,

Tā kā esmu nobriedusi nomest kādus pāris kilogramus, pievēršos liesai ēšanai. Kas var būt liesāks par tvaicētiem dārzeņiem un vistu?

1 vistas fileja, šķēle kāļa, šķēle selerijas saknes, 3 ēd.k. tomātu pārslas, 2 ēd.k. paprikas pārslas, 4 ēd.k. dilles

Tā kā speciālā tvaicējamā katla man nav, tad izlīdzos tradicionāli – caurduris ielikts palielā katlā, kurā ieliets nedaudz ūdens. Vistas fileju pamatīgi ierīvē ar sasmalcinātām dillēm, saknes nomizo, sagriež stienīšos un liek caurdurī. Pārkaisa ar tomātu un paprikas pārslām, tvaicē kamēr dārzeņi mīksti.

Un viss – gatavs kādās 30min faktiski neko nedarot un nepiepūloties.

Svaigie salāti

Tags

, ,

Nāk ziema, aukstums, iztēlē jau uzpeld štovēti skābi kāposti, desiņas… Bet nevar palaisties – jāēd arī svaigi salāti, zaļumi.. Veselīgas lietas!
Šajos salātos par pamatu ir Iceberg salāti, klāt vārītas olas, cepeškrāsnī apgrauzdēti baltmaizes kubiņi (ak, cik veselīgi!), rīvēts cietais siers. Mērce – pēc gaumes un iespējām.
Atkal Iceberg salāti, olas, sarkanie sīpoli, tomāti un daudz melno piparu.
Vairāk vai mazāk visos manis gatavotajos salātos ir tikai Iceberg salāti un/vai spināti, gandrīz visi ir ar cieto sieru. Pārējās sastāvdaļas gan salātiem, gan to mērcei variē no tā, kas ir pieejams mājās.